Platība - 69 700 km²
Ģeogrāfija – kalnu grēdas un pauguri aizņem 80% Gruzijas teritorijas
Galvaspilsēta – Tbilisi (1,1 milj. iedzīvotāju)
Lielākās pilsētas: Kutaisi, Batumi, Suhumi, Rustavi, Gori, Pori, Zugdidi, Telavi.
Etniskais sastāvs: 83,8% gruzīnu, 6,5% azerbaidžāņu, 5,7% armēņu, 1,5% krievu, 0,9% osetīnu, 0,3% grieķu, 0,2% ukraiņu, 0,1% abhāzu, 0,1% ebreju, 0,1% pārējo tautību.
Valsts valoda – gruzīnu. Abhāzijas teritorijā – gruzīnu un abhāzu.
Nacionālā valūta – lars (GEL).

Klimats
Austrumgruzijā valda sauss, kontinentāls klimats ar karstu vasaru un mērenu ziemu, Rietumgruzijā un Melnās jūras piekrastē – silts, subtropisks klimats.



Flora un fauna

Neņemot vērā mazo platību, Gruzijā sastopama neparasti bagātīga flora. Dažādo ģeogrāfisko un klimatisko zonu ietekme atspoguļojas visdažādāko augu sugu dazveidībā. Austrumgruzijā valda sauss un pussauss klimats, kas ir iemesls tam, kāpēc šeit mežu un zālāju ir mazāk nekā Rietumgruzijā, kur lielāko daļu zemes klāj biezi meži.
Gruzijas faunu ietekmējusi Eiropas, Centrālāzijas un Āfrikas fauna. Gruzija ir simtiem zīdītāju, 330 putnu, 48 reptīliju, 11 anfībiju un 160 dažādu zivs sugu.

Daži Gruziju uztver kā Eiropas, citi kā Centrālāzijas vai pat Tuvo Austrumu daļu, taču jāsaka, ka varbūt tieši tamdēļ tā gadsimtiem bijusi kultūru un ģeogrāfijas pretrunu vieta. Gruzija ir pārbāgata dažādu vēsturisku pacēlumu un kritumu, nebeidzamu karu, uzvaru un zaudējumu, pat revoluciju. Šī zeme starp Melno jūru un Kaspijas jūru ir viens no svarīgākajiem ceļiem no Āzijas uz Eiropu un mūžīgi bijis gards kumoss dažādiem iekarotājiem. Gruzijā gadsimtiem bijušas savā starpā karojošu lielvalstu politiskas, ekonomiskas un militāri stratēģiskas intereses.



Gruzija dienvidos robežojas ar Armēniju un Turciju, dienvidaustrumos ar Azerbaidžānu un ziemeļos ar Krieviju.