Grigols Peradze atzīmē, ka 1180. gadā Jeruzalemes latīņu patriarhs rakstījis, - „Austrumos dzīvo viena kristiešu tauta, kareivīga, drosmīga, stipra un liela. Tai neizskaitāmi daudz kareivju. Šo tautu sauc par georgiāņiem, tā kā viņi ar bijību pielūdz Svēto Georgu, uzskata to par savu aizstāvi un karognesēju cīņā ar neticīgajiem un godā to visaugstāk visu svēto starpā”.
Nav brīnums, ka liela daļa pasaules gruzīnus sauc par džordžiešiem, žoržiešiem un georgiešiem.
Jānis Batonišvili (1768-1830) raksta, ka 11.gadsimtā valdošajam Gruzijas caram Dāvidam Agmašenebeli esot bijuši Svētā Georga zirga iemaukti.
Svētais Georgs Gruzijas ģerboņa vairogā attēlots 1672. gadā. Krievijā izdotajā „Tituļarņikā” un 1735. gadā turpat izdotajā Vahušti Bagrationi darbā, tas ne reizi vien figurējis Gruzijas valsts ģerboņos. Svētā Georga atrašanās uz ģerboņa vairoga purpursarkanā fona parāda tā svarīgumu un nozīmi gruzīnu tautas dzīvē.
Gruzijas himna
Chemi khatia samshoblo,
Sakhate mteli kveqana,
Ganatebuli mta-bari,
Tsilnaqaria Ghmerttana.
Tavisupleba dghes chveni
Momavals umghers didebas,
Amodis tsiskris varskvlavi
Da or zghvas shua
brtsqindeba,
Dideba tavisuplebas,
Tavisuplebas dideba!







