Latvijā šobrīd dzīvo vairāk kā 1000 gruzīnu. Lai veicinātu gruzīnu integrāciju Latvijas sabiedrībā „Samšoblo” tiek mācīta arī latviešu valoda un sniegtas konsultācijas pilsonības iegūšanas jautājumos, kā arī sniegta konsultatīvā palīdzība, vēršoties pie valsts un pašvaldību institūcijām Latvijā un Gruzijā.



„Samšoblo” informāciju par aktualitātēm sniedz radio pārraidē Latvijas radio 4 programmā „Ibērija”. Tāpat par aktualitātēm informējam www.georgia.lv, nākotnē plānojam attīstīt savu mājas lapu, padarot to par pilnvērtīgu Gruzijas portālu Latvijā.

Latvijā ir izveidota Gruzijas vēstniecība un konsulāts. No 2004. gada Latvijā viesojās vairāki Gruzijas varas iestāžu pārstāvji - prezidents, valdības, parlamenta un pašvaldību vadītāji, ministri, deputāti.

„Samšoblo” aktīvi ir uzsākusi projektu izstrādi un īstenošanu. Mums ir lieliska sadarbība ar gruzīnu biedrību Igaunijā „Mamuļi”. Mēs kopīgi rīkojam seminārus pieredzes apmaiņai, kā arī piedalāmies sporta un kultūras aktivitātēs.

Latvijas gruzīnu biedrība „Samšoblo” (latv. val. - dzimtene) ir dibināta 1993. gadā un no tā laika ir Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijas sastāvā. „Samšoblo” darbojas ar mērķi saglabāt un attīstīt gruzīnu identitāti Latvijā - mācīt gruzīnu valodu jaunākajām paaudzēm, kopīgi dziedāt un dejot, svinēt svētkus un uzturēt saikni ar Gruziju un gruzīniem citās valstīs. Latvijā dzīvo un savu aktīvu darbību īsteno vairāki gruzīnu tautības mākslinieki, ārsti, žurnālisti, uzņēmēji, tāpat Latvijas futbola komandu sastāvā ir sastopami gruzīnu izcelsmes spēlētāji.

Gruzīnu vēsture Latvijā sākās no 18. gadsimta otrās puses. 19. gadsimta beigās Baltijas apgabala ģenerālis-gubernators bija arī gruzīns, Gruzijas ķeizaru pēcnācējs un izcila karavadoņa radinieks Petre Bagrationi. Viņa darbības laikā Rīgā uzcēla Kristus piedzimšanas pareizticīgo katedrāli, attīstīja Rīgas politehnikumu un uzbūvēja tā otro korpusu.



1929.-1938. gadā Latvijā darbojās gruzīnu biedrība ,,Iverija”, to vadīja Šalva Maglaferidze.

1993.-2004. gadā „Samšoblo” priekšsēdētājs bija Marlens Mikiani, kurš 1993.-1997. gadā bija arī tirdzniecības procesu koordinators starp Gruziju un Latviju. No 2004. gada nogales biedrības priekšsēdētāja ir Nino Jakobidze.